Slimības ierosinātājs un profils
Zirgu rinopneimoniju (rinopneimonītu) izraisa izteikti lipīgi zirgu herpesvīrusi: zirgu herpesvīruss-1 (Equine herpesvirus-1 (EHV-1)) un herpesvīruss-4 (EHV-4). Tie ir cieši radniecīgi, taču būtiski var atšķirties spējā izraisīt slimību. Informācija par to, ka ar zirgu herpesvīrusiem varētu inficēties cilvēks, nav.
Zināmi vēl citi herpesvīrusi, kam zirgs ir dabiskais rezervuārs (EHV-2, EHV-3, EHV-4, EHV-5, EHV-9 u.c.). Tiek uzskatīts, ka nopietnākus draudus zirgu veselībai pamatā rada EHV-1, mazākā mērā arī EHV-4 un EHV-3.
Lielākā daļa zirgu ir latenti (slēpti) inficēti, t.i., bez slimības pazīmēm.
Turpmāk vairāk tiks aprakstīta infekcija ar EHV-1, kas ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH, agrāk OIE) saraksta slimība, reģistrējamā slimība, taču tai Eiropas Savienībā šobrīd nav piemērojami nekādi obligāti ziņošanas pasākumi, līdz ar to informācija par slimības gadījumiem bieži vien netiek oficiāli nodota starptautiskajās un Eiropas datu bāzās. Turklāt ziņojot nav iespējams norādīt un raksturot slimības formu.
Sastopamība
Zirgu herpes vīrusu EHV-1 un EHV-4 infekcija sastopama zirgu populācijā visā pasaulē – dažos zinātniskajos rakstos tiek izteikts pieņēmums, ka slēptā formā skarta varētu būt vairāk kā 60% zirgu populācijas (EHV-1 līdz šim nav konstatēts Islandē).
Inficēšanās ceļš
Herpes vīruss viegli izplatās cieša kontakta ceļā, ar ūdens pilieniem gaisā (attālumā līdz 5 m), ar staļļa un jāšanas inventāru, zirgu kopšanas līdzekļiem, zirgu transportu, kontaminētu barību, kontaktā ar cilvēkiem, kas bijuši nesenā saskarē ar inficētu zirgu. Ikdienā ir jāievēro biodrošības prasības, t.sk. higiēnas un dezinfekcijas pasākumi, lai ierobežotu vīrusa pārnesi. Vīruss parasti vidē var izdzīvot vidēji 7 dienas, bet pie labvēlīgiem apstākļiem – līdz apmēram 42 dienām.
Visbiežāk EHV-1 infekcija un/ vai ar to saistītās klīniskās pazīmes attīstās šādu iespējamo mehānismu rezultātā:
- Inficējas zirgs, kas iepriekš nekad nav saskāries ar šo ierosinātāju;
- Dzīvniekā aktivizējās jau esoša latenta vīrusa infekcija;
- Zirgs inficējas no jauna ar citas izcelsmes herpesvīrusu, pēc tam, kad zudušas antivielas, kas veidojušās pēc iepriekšējas saskarsmes.
Slimības pazīmes
Slimības uzliesmojumiem klīniskā formā var būt sezonāls raksturs (saslimšanu biežāk novēro vēlā rudenī, ziemā un pavasarī).
Kā jau minēts, inficēti zirgi bez klīniskajām pazīmēm vīrusu var nēsāt arī latentā (slēptā) formā un pie dzīvniekam nelabvēlīgiem apstākļiem (stress, zirga imūnsistēmas nomākums) tas var aktivizēties, tikt izdalīts apkārtējā vidē un apdraudēt citus zirgus. Ja zirgs reiz inficējies, tas kļūst par nēsātāju uz visu mūžu. Vīruss saglabājas zirga trīszaru nerva ganglijos, elpošanas sistēmas limfaudos un cirkulējošos limfocītos.
EHV-1 izraisīta klīniska saslimšana var raksturoties ar šādām galvenajām formām:
- vieglas infekcijas pazīmes,
- elpošanas sistēmas traucējumi (pamatā novēro jaunzirgiem),
- aborti vaislas ķēvēm,
- jaundzimušu kumeļu nāve,
- zirgu herpesvīrusa mieloencefalīts (neiroloģiskā forma).
Lielākajam vairumam zirgu pirmā vai vienīgā infekcijas pazīme ir drudzis, kas var tikt nepamanīts. Papildu tam, pamatā jaunzirgiem iespējams novērot arī klepu, samazinātu ēstgribu, nomākumu un izdalījumus no nāsīm. Elpceļu iekaisuma pazīmes biežāk pastiprina sekundāri pievienojusies bakteriāla infekcija.
Grūsnajām ķēvēm pirms abortēšanas visbiežāk nenovēro nekādas klīniskās pazīmes. Abortus parasti novēro pēdējā grūsnības trimestrī. Piedzimstot dzīvam kumeļam, pastāv elpošanas sistēmas infekcijas un aknu funkciju traucējumu risks ar sliktu prognozi. Taču ir arī gadījumi, kad kumeļi dzimst klīniski veseli, lai gan ir inficējušies mātes dzemdē.
Pastāv hipotēze, ka kumeļi ir viens no lielākajiem infekcijas avotiem un izdala vīrusu apkārtējā vidē stresa apstākļos.
Vīruss ļoti lielā daudzumā apkārtējā vidē var nonākt ar augļūdeņiem, placentu un abortēto augli.
Zirgu herpesvīrusa mieloencefalopātijas forma (Equine herpesvirus myeloencephalopathy (EHM)) parasti sākas ar drudzi, taču var būt novērojamas arī elpošanas sistēmas iekaisuma pazīmes. Neiroloģisko pazīmju smagums ir ļoti variabls. Tās izraisa vīrusa radīts iekaisums un bojājumi asinsvados un nervu šūnu nāve.
EHM (parētiskās-paralītiskās formas) gadījumā nervu sistēmas pazīmes galvenokārt raksturojas ar pakaļkāju ataksiju (neveiklām kustībām un kustību koordinācijas traucējumiem), stīvu gaitu, pakaļkāju vājumu, kas attīstās pēc īslaicīga drudža perioda. Dažkārt var novērot arī nespēju urinēt (urīns var arī patvaļīgi pilēt), izkārnīties un astes muskuļu tonusa zudumu.
Smagākos gadījumos var novērot konvulsijas (nekontrolēta visa ķermeņa krampjaina raustīšanās) un guļus stāvokli (nespēju piecelties). Atsevišķos gadījumos var būt arī galvas nervu darbības traucējumi (sašķiebta galva, nokārušās ausis, plakstiņi un lūpas sejas nerva paralīzes dēļ).
Nervu darbības traucējumi biežāk sāk samazināties dažu dienu līdz nedēļu laikā, taču dažkārt, īpaši smagos gadījumos, slimības iznākums var būt dzīvnieka nāve, jo īpaši, kad dzīvnieks ilgstoši (ilgāk kā 3 dienas) iestrēdzis guļus stāvoklī; šādos gadījumos bieži veic dzīvnieka eitanāziju ētisku apsvērumu dēļ.
Slimības neiroloģiskai formai ir gadījuma raksturs (sastopama sporādiski), t.i., lielākajai daļai zirgu, kas inficēti ar EHV-1, šīs pazīmes nenovēro. Retākos gadījumos slimības neiroloģiskā forma novērota arī kā epidēmija.
Biežāk neiroloģiskā forma tiek saistīta ar D752 vīrusa variantu, taču tiek uzskatīts, ka vīrusa daudzumam arī varētu būt kāda loma. Šobrīd laboratoriski ir sarežģīti noteikt, vai konkrētam EHV-1, kas izolēts no zirga, ir potenciāls izraisīt neiroloģiskas pazīmes, lai gan agrāk šī īpašība tika piedēvēta t.s. neiropatogēnajiem EHV-1 celmiem ar specifiskām gēnu mutācijām. Šobrīd ir konstatēts, ka arī celmi, kas nav ģenētiski raksturojami kā neiropatogēni, tiek izolēti EHM gadījumos.
Lai gan pamatā slimo zirgu dzimtas dzīvnieki, atsevišķi gadījumi (t.sk. letāli) aprakstīti arī tādām sugām kā lamas un alpakas (u.c. savvaļas dzīvniekiem kā, piemēram, melnajiem lāčiem (Ursus americanus), Indijas degunradžiem (Rhinoceros unicornis), melnajiem degunradžiem (Diceros bicornis)).
Inkubācijas laiks
Laika posms starp slimības ierosinātāja iekļūšanu organismā līdz klīnisko pazīmju sākumam ir atkarīgs no slimības formas.
Aborti bieži tiek novēroti pat vairākas nedēļas pēc inficēšanās brīža.
Neiroloģiskās formas gadījumā slimība var attīstīties straujāk, vidēji 4-6 dienas pēc inficēšanās (dažkārt pat pēc 24 stundām).
Diagnostika
Klīniski elpošanas sistēmas pazīmes nav iespējams atšķirt no citām respiratorajām saslimšanām – šajā nolūkā ir nepieciešams veikt laboratorisko diagnostiku. Visbiežāk izmanto molekulārās bioloģijas metodes (veic polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR)), meklējot vīrusu deguna un deguna-rīkles iztriepēs. Iespējams veikt arī vīrusa noteikšanu šūnu kultūrās, taču tas ir daudz laikietilpīgāks un dārgāks izmeklējums, tādēļ visbiežāk izvēles metode ir PĶR.
Nesenas (akūtas) infekcijas gadījumā, ja to izdodas ātri konstatēt, pastāv iespēja vīrusu konstatēt arī asinīs (EDTA stabilizētās asinīs).
Abortu gadījumā placenta un auglis jāapskata un jāizmeklē uz patoloģiskajām pārmaiņām, kā arī jānosūta augļa orgāni izmeklēšanai uz vīrusu.
Atsevišķos gadījumos pie EHM formas iespējams izmeklēšanai sūtīt cerebrospinālo šķidrumu un nāves cēloņa noskaidrošanai arī galvas un muguras smadzenes.
Seroloģiskos (antivielu) izmeklējumus veic pāra paraugos. Pirmo paraugu ņem slimības pazīmju laikā, bet otro – 2-4 nedēļas vēlāk, izmeklējot uz EHV-1/EHV-4 antivielām. Ja antivielu daudzums (titrs) otrajā paraugā ir palielinājies vismaz 4 reizes, tad tas ir indikatīvi EHV-1 vai EHV-4 izraisītai slimībai.
Saimnieciskā ietekme
EHV-1visvairāk zaudējumu nodara tieši vaislas ķēvju ganāmpulkos, jo var izpausties kā t.s. “abortu vētra”, kad vienlaicīgi abortē vairākas grūsnās ķēves (parasti grūsnības vēlākā periodā).
2021. gadā novērots viens no vissmagākajiem zirgu rinopneimonijas uzliesmojumiem pēdējās desmitgadēs, kas vairākos gadījumos raksturojās ar slimības agresīvu neiroloģisko formu un zirgu nāvi. Vīruss tika apstiprināts 10 Eiropas valstīs (tajā skaitā Igaunijā).
2023. gada februārī EHV-1 konstatēts zirgiem starptautiskās sacensībās Spānijā, Olivā (Oliva). Saistībā ar šo uzliesmojumu Starptautiskā Jātnieku federācija (FEI) bija piemērojusi ierobežojumus vairāk nekā 1000 zirgiem. Vairāki zirgi tika hospitalizēti un tiem novēroti nervu sistēmas darbības traucējumi. Pēcāk slimība laboratoriski apstiprināta zirgiem arī sacensībās Beļģijā, Lirē (Liers).
Slimības neiroloģiskās formas gadījumos slimības apkarošanā bieži iesaistās veterinārārsti, Starptautiskā Jātnieku federācija (FEI), nacionālās jātnieku asociācijas/ federācijas u.c., un tiek piemēroti stingri zirgu pārvietošanas ierobežojumi.
Ārstēšana
Herpesvīrusa izraisītai klīniskai saslimšanai specifiskas ārstēšanas nav. Pamatā ārstē simptomātiski un apkaro sekundāro bakteriālo infekciju, ja tāda radusies. Dažkārt tiek lietotas pretvīrusu zāles, taču praksē to iedarbīgums nav pierādīts. Elpošanas sistēmas iekaisums, ja nenovēro sarežģījumus, visbiežāk pāriet pats no sevis (pašlimitējoša infekcija).
Neiroloģiskās formas gadījumā, ja tas iespējams, zirgu vislabāk iespējams aprūpēt hospitalizācijas apstākļos izolatorā, jo nereti nepieciešamas iekārtas zirga piecelšanai (pacelšanas ierīce un siksnas dzīvnieka iekāršanai), urīnpūšļa katetrizēšana u.c. manipulācijas.
Profilakse un drošības pasākumi
Ir pieejamas vakcīnas pret EHV-1 un EHV-4 vīrusiem. Vakcīnas radītā aizsardzība ir iedarbīga tikai tad, ja viss ganāmpulks ir vakcinēts. Pamatā vakcinācija var pasargāt no slimības respiratorās formas un samazināt abortu risku. Vakcinācija var palīdzēt samazināt vīrusa izdalīšanos un izplatīšanos. Šobrīd nav pierādīta aizsardzība pret infekcijas neiroloģiskās formas attīstību.
Uz šo brīdi nav pieejama vakcīna, kuras ietekmē radušās antivielas būtu iespējams atšķirt no tām, kas radušās lauka vīrusa infekcijas rezultātā.
Gadījumos, kad zirgi apmeklējuši apstiprināta uzliesmojuma skartas starptautiskās sacensības, ir jāievēro FEI (Starptautiskā Jātnieku federācija) un veterinārārsta norādījumi saistībā ar obligātajiem biodrošības pasākumiem, 21 dienu ilgu izolāciju ar regulāru veselības stāvokļa novērtēšanu, temperatūras mērīšanu un reģistrēšanu 2 reizes dienā, un laboratorisko testēšanu.
Latvijā EHV-1 nav ziņojama vai valsts uzraudzībā esoša slimība, bet ir reģistrējama slimība – tas nozīmē, ka informācija par apstiprinātu saslimšanu ar EHV-1 ir jānodod Pārtikas un veterinārajam dienestam. Līdz ar to attiecīgi galvenie slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumi ir dzīvnieku īpašnieku atbildībā sadarbībā ar ārstējošo veterinārārstu.
Lai pasargātu zirgus ne tikai no EHV-1, bet arī vairuma citu infekcijas slimību, savā stallī papildu regulārai tīrīšanai un dezinfekcijai ieteicams:
- Katram staļļa zirgam ir vēlams savs inventārs, kuru regulāri jātīra un jādezinficē;
- Barības traukus un dzirdnes vēlams tīrīt katru dienu;
- Neatļaut ciešu kontaktu ar citu staļļu zirgiem, nedzirdīt un nebarot no vieniem traukiem;
- Ja nepieciešams rīkoties ar citu staļļu zirgiem – mazgāt rokas pirms un pēc tam;
- Apmeklējot ar zirgiem saistītus pasākums un citus staļļus, dodoties pie saviem zirgiem, nav vēlams izmantot tās pašas virsdrēbes un apavus;
- Pēc situācijas vēlams ierobežot svešu, nepiederošu personu uzturēšanos jūsu stallī vai, ja tas ir nepieciešams – informēt apmeklētājus par biodrošības un higiēnas pasākumiem;
- Ja stallī tiek ievesti sveši zirgi – tie jātur atsevišķi no jūsu zirgiem;
- Ja ganāmpulkam tiks pievienots jauns zirgs, pirms tā laišanas kopā ar pārējiem ieteicams ievērot 21 dienas karantīnu.
Par papildu biodrošības un profilakses pasākumiem ieteicams konsultēties ar savu zirgu apkalpojošo praktizējošo veterinārārstu.