Dzīvnieku saslimšana ar respiratorajām slimībām biežāk novērojama vēlā rudenī un pavasarī – vēsā un mitrā laikā. Respiratoro orgānu slimību cēloņi ir dažādi, bet pamatcēlonis tomēr ir organisma rezistences pavājināšanās ārējās vides nelabvēlīgo faktoru ietekmē.
Nelabvēlīgie faktori ir atkarīgi no:
- novietņu mikroklimata;
- dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļiem;
- epizootiskās situācijas novietnē.
Jāmin arī tas, ka katra saimniecības novietne ir raksturīga ar savu mikrofloru, kas izveidojas ilgā laika periodā. Rezultātā starp dzīvnieka organismu un patogēnajiem mikroorganismiem izveidojas bioloģiskā vienlīdzība un dzīvnieki iegūst imunitāti. Ievedot dzīvniekus no citas saimniecības novietnes, slēptās imunizācijas mehānisms nenostrādā, jo, dzīvniekiem apmainoties ar slimību ierosinātājiem un inficējoties, tiek izjaukta bioloģiskā vienlīdzība, tāpēc biežāk 7. – 12. dienā pēc jaunu dzīvnieku ievešanas dzīvnieki saslimst ar respiratorām slimībām. Tas attiecas arī uz citām infekcijas slimībām, piemēram, koronavirusālo infekciju, kailo ēdi u.c. Tāpēc pirms šo no jauna ievesto dzīvnieku pievienošanas savas saimniecības dzīvniekiem tie ir jāizvieto atsevišķā telpā, lai noteiktu šo dzīvnieku veselības stāvokli un tie varētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem.
Dzīvnieku respiratoros saslimšanu visbiežāk izraisa šādi slimību vīrusi:
- infekciozais rinotraheīts- pustulozais vulvovaginīts;
- virusālā diareja;
- respiratorā sincitiālā infekcija.
Šie vīrusi sagrauj elpošanas ceļu gļotādu, kas ir dzīvnieku galvenā aizsargbarjera, un paver ceļu patogēnai un nosacīti patogēnai mikroflorai (pasterellas, dažādi kokki, salmonellas, mikoplazmas, hlamīdijas u.c.), kas savukārt sagrauj dzīvībai svarīgus orgānus.