Pārtikas iekšējā tirgus darbība var tikt apdraudēta gadījumā, ja pārtiku nevar izsekot. Pieredze rāda, ka spējai izsekot pārtiku visos pārtikas aprites posmos ir liela nozīme, lai aizsargātu sabiedrības veselību, patērētāju intereses un veicinātu godīgu pārtikas tirdzniecības praksi. Katrā pārtikas uzņēmumā, ir jāizveido izsekojamības sistēma (preču pavaddokumenti, pārtikas identifikācija un uzskaite, preču marķējums, iekšējie pieraksti).
Izsekojamības sistēma ir nepieciešama, lai:
- veicinātu mērķtiecīgu bīstamas pārtikas ātru izņemšanu no tirgus, kā arī samazinātu izdevumus pārtikas atsaukšanas gadījumos;
- sniegtu patērētājiem precīzu informāciju par attiecīgajiem produktiem, tādējādi saglabājot patērētāju uzticību;
- palielinātu darbības efektivitāti, nodrošinot labāku iekšējo informācijas apriti;
- atvieglotu kontroles iestādēm veikt riska novērtējumu.
Prasības pārtikas izsekojamībai noteiktas vairākos Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos, tostarp:
Regulas 178/2002 18. pants noteic, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem:
- jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tiem piegādājusi vai kam tie piegādājuši pārtiku un jebkuras citas vielas, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai;
- jābūt ieviestām sistēmām un procedūrām, kas dod iespēju pēc pieprasījuma attiecīgo informāciju darīt zināmu kompetentajām iestādēm.
Izsekojamības prasība balstās uz pieeju “solis atpakaļ – solis uz priekšu”, tas nozīmē, ka uzņēmumiem:
- jāievieš sistēma, kas identificē tiešos produktu piegādātājus, kā arī klientus, kam piegādāti produkti (izņemot tiešos pircējus, ja tie ir galapatērētāji);
- jāizveido sistēma, kas sniedz informāciju par katru pārtikas piegādātāju un identificē kādus pārtikas produktus tas piedāvā (saikne „piegādātājs –produkts”);
- jāizveido sistēma, kas sniedz informāciju par to, kādi produkti tiek piedāvāti katram klientam (saikne „klients –produkts”).
Detalizētāks skaidrojums izsekojamībai sniegts 2010.gada 26.janvāra Eiropas Komisijas Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas secinājumos – Vadlīnijas saistībā ar regulas (EK) 178/2002 Par vispārējiem pārtikas aprites tiesību aktiem 11.,12.,14.,17.,18.,19., un 20.panta īstenošanu (sk. III daļu).
Regulā 931/2011 noteiktas prasības dzīvnieku izcelsmes neapstrādātu produktu un pārstrādes produktu izsekojamībai. Uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē jānodrošina, ka piegādājot pārtiku citam uzņēmējam un (pēc pieprasījuma) kompetentajai iestādei par dzīvnieku izcelsmes pārtikas sūtījumiem jāsniedz šādu informāciju:
- precīzs pārtikas apraksts;
- pārtikas tilpums vai daudzums;
- tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kurš pārtiku nosūta;
- nosūtītāja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;
- tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese, kuram pārtiku nosūta;
- saņēmēja (īpašnieka) nosaukums un adrese, ja tie atšķiras no tā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukuma un adreses, kurš pārtiku nosūta;
- attiecīgi partijas, sērijas vai sūtījuma identifikācijas numurs;
- nosūtīšanas datums.
Tas sniedz papildus informāciju, kas prasīta saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktu noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes pārtikas izsekojamību un, ka informācija ik dienu atjaunināta un glabāta pieejama vismaz līdzbrīdim, kad loģiski pieņemams, ka pārtika ir patērēta.
Regulā 853/2004 noteiktas īpašās higiēnas, marķējuma un arī izsekojamības prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikai. Eiropas Komisijas vadlīnijas minētās regulas īstenošanai.
Papildus informācija par izsekojamības principiem ir pieejama (angļu v.):
PVD pārtikas inspektoriem, veicot pārbaudes, ir tiesības pieprasīt no uzņēmējiem visus ar preces izsekojamību saistītos darījumu apliecinošos dokumentus. Uzņēmējam jāspēj dokumentāli pierādīt preces izcelsmi, piederību, derīguma termiņu un citus faktus, kas apliecina preces kvalitāti un nekaitīgumu.