Zirgu gripa ir saslimšana zirgu dzimtas dzīvniekiem. To izsauc Ortomiksoviridae (Orthomyxoviridae) dzimtas, A tipa gripas ģints vīrusi (divi serotipi - H7N7 un H3N8).
Saslimšana ir akūta, izpaužas ar mainīgu drudzi un elpceļu iekaisumiem - izdalījumiem no deguna, stipru, sausu klepu; retāk – ar pneimoniju jauniem kumeļiem un ēzeļiem. Raksturīgi, ka gripai ir strauja gaita, tā ātri izplatās populācijā.
Zirgu gripa ir izplatīta saslimšana arī Latvijā, bet daudzās valstīs tā ir endēmiska.
Zirgu gripa Latvijā nav valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība, taču tā ir reģistrējama slimība un ir ziņojama Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas noteiktajā kārtībā.
Zirgu ārstēšanā un slimības profilaksē liela nozīme ir zirgu īpašnieku sadarbībai ar praktizējošo veterinārārstu.
Zirgu gripas vīrusiem ir potenciāls šķērsot sugu barjeras, un tie ir saistīti ar elpceļu slimībām suņiem, galvenokārt Ziemeļamerikā, un atsevišķi zirgu gripas uzliesmojumi ir reģistrēti arī suņiem Apvienotajā Karalistē. Zirgu gripas vīrusi ir izolēti arī no cūkām Ķīnā.
Saslimšanai ar zirgu gripu uzņēmīgi ir dažāda vecuma zirgi. Infekcijas izplatīšanās ātrums un plašums (areāls) atkarīgs no imūno zirgu daudzuma ganāmpulkā. Saslimstība variē no 5 % līdz 100% un tā ir stipri atkarīga no vakcinācijas.
Zirgu gripas vīruss ir neizturīgs ārējā vidē, kur tas var saglabāt savu inficētspēju līdz 30 dienām. Ultravioletajos staros iet bojā 5 min laikā. Dezinfekcijas līdzekļi to nonāvē dažu minūšu laikā.
Slimības inkubācijas periods ir īss, parasti 1-3 dienas (variē no 18 stundām - 7 dienām). Uzskata, ka slimie dzīvnieki kā infekcijas avots ir bīstami tikai dažas (3-6) dienas. Vakcinētiem dzīvniekiem ar nepilnīgu imunitāti inkubācijas periods pagarinās, var nenovērot klīniskās pazīmes, kas apgrūtina zirgu gripas klīnisko diagnostiku.
Slimie dzīvnieki vīrusu izdala ar izelpojamo gaisu, klepojot. Inficēšanās notiek galvenokārt aerogēni. Stiprais klepus veicina vīrusa plašāku izplatīšanos. Aerosolu veidā (klepojot) vīruss nonāk ārvidē un inficē citus zirgus. Dzīvnieka augšējos elpceļos vīruss izplatās dažu (1-3) dienu laikā.
Infekcijas pārnešanas mehānisms ar kontaminētiem priekšmetiem, personālu, transportlīdzekļiem ir iespējams, taču dabā reti pierādāms. Zirgi, kas inficēti ar zirgu gripas vīrusu, kļūst uzņēmīgi pret sekundāru bakteriālu infekciju, kā rezultātā veidojas strutaini (mukopurulenti) izdalījumi no deguna.
Slimību parasti atklāj, tad, kad sākas klepus. Tas sākumā ir sauss, spalgs, dzīvniekam ir sāpes, klepojot. Vēlāk klepus kļūst retāks un novēro atkrēpošanu. Ja slimības gaita ir viegla, klepus pazūd 1-3 nedēļu laikā.
Dzīvniekiem ar zemu imunitāti novēro drudzi (40-41° C), kas nav ilgāks par 4 dienām.
Vispārējie veselības traucējumi maz izteikti, var būt samazināta ēstgriba, muskuļu vājums, stīva gaita. Viegla slimības gaita beidzas ar ātru atveseļošanos. Imunitāte pēc pārslimošanas saglabājas mazāk par 1 gadu. Šajā laikā, atkārtoti inficējoties, klīniski nesaslimst, vai novēro tikai īslaicīgu drudzi un klepu.
Profilaksei visefektīvākā metode ir vakcinācija. Izmanto polivalentas, inaktivētas vakcīnas. Pēc pilna vakcinācijas kursa - imunitātes ilgums ir apmēram 6-8 mēneši. Tiek ieteikta ikgadējā revakcināciju.
Vairāku sporta organizāciju veterinārās prasības nosaka, ka zirgiem, lai piedalītos sacensībās, ir jābūt obligāti vakcinētiem pret zirgu gripu.