Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK)) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu paredz, ka uzņēmumā jābūt ieviestai sistēmai, ar kuras palīdzību ir iespējams identificēt produktu piegādātājus un tiešos produktu pircējus, ja tie nav galapatērētāji.
Izsekojamības nodrošināšanai uzņēmumā jābūt pieejamam pārtikas produktu piegādātāju reģistram, pārtikas iegādi apliecinošiem dokumentiem, kā arī jāveic saņemto pārtikas produktu reģistrācija (preču pavadzīmju reģistrācijas žurnāls, iepirkumu reģistrācijas žurnāls u.c.). Ieteicama arī produktu iekšējās izsekojamības nodrošināšana un lēmumu par to, cik sīku iekšējās izsekojamības sistēmu veidot, pieņem uzņēmums, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un darbības raksturu.
Regulas (EK) Nr.178/2002 19. pants nosaka, ka gadījumos, ja ir iemesls uzskatīt, ka pārtika neatbilst pārtikas nekaitīguma prasībām, tā nekavējoties ir jāizņem no apgrozības un jāinformē kompetentā iestāde, kā arī, ja nepieciešams, ražotājs un patērētājs. Atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma 14. pantam, pārtiku atzīst par nederīgu, ja:
- tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;
- tai ir beidzies derīguma termiņš;
- tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
- pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī - organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;
- tā ir falsificēta un tiek maldināts patērētājs;
- tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;
- to paredz citi normatīvie akti.
Izsekojamība un atsaukšana attiecas arī uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Materiālus un izstrādājumus jāspēj identificēt ar atbilstīgas sistēmas palīdzību, kas ļauj tiem izsekot, izmantojot marķējumu vai attiecīgos dokumentus vai informāciju.