Atjaunināts: 23.05.2023.
Tirgojot pārtikas produktus, neatkarīgi no tā, kur tas notiek – veikalā, interneta veikalā vai sociālās saziņas vietnē, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Visu par pārtikas uzņēmuma reģistrāciju var uzzināt ŠEIT. Normatīvie akti nosaka, ka ar sludinājumu starpniecību piedāvājot tīmekļvietnēs, sludinājumu portālos, sociālajos tīklos un citur, fasētus pārtikas produktus, obligāti jānorāda pārtikas produkta nosaukumu, sastāvdaļu sarakstu, jebkurus īpašus glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumus, pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārdu vai uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī citu obligāto informāciju.
Izbraukuma tirdzniecības vietā, kurā tiek tirgoti pārtikas produkti jānodrošina atbilstoša pārtikas produktu uzglabāšanas temperatūra, jāievēro higiēnas prasības, jābūt pārtikas produktu pavaddokumentiem. Personai, kas darbojas ar nefasētu pārtiku, jābūt ģimenes ārsta izsniegtam atzinumam (forma 027/u) par personas atbilstību veikt darba pienākumus. Patērētājiem redzamā vietā jābūt informācijai ar uzņēmuma nosaukumu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un personas vārdu un uzvārdu kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā. Tirdzniecības atļaujas izsniedz pašvaldības. Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdināšanas uzņēmumiem izbraukumu banketu un tirdzniecības organizēšanā skatīt ŠEIT.
Arī tad, ja pārtikas produkti tiks ražoti mājas apstākļos, ir jāreģistrējas PVD. Pārtikas produktu ražošanai mājas apstākļos atvieglojumi paredzēti telpām, ventilācijai un kanalizācijai. Higiēnas prasības jāievēro tāpat kā citiem uzņēmumiem. Ieteikumus mājražotājiem skatīt ŠEIT.
Lai realizētu olas nelielā apjomā vai svaigpienu tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, jāsaņem realizācijas atļauja. Lai to saņemtu, jāaizpilda iesniegums.Tas tiks izskatīts 10 darbdienu laikā, un PVD pārbaudīs novietni. Papildinformāciju par piena realizāciju tieši galapatērētājam skatīt ŠEIT, bet par olu realizāciju ŠEIT. PVD pārvalžu kontaktinformāciju skatīt ŠEIT.
Lai iesaistītos pārtikas apritē ir jāreģistrējas PVD. Dzīvniekiem, no kuriem iegūta gaļa, jābūt kautiem un apstrādātiem atzītā vai reģistrētā kautuvē, kur valsts pilnvarotais veterinārārsts ir veicis pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Gaļu transportējot, uzglabājot, ir jāievēro atbilstoša temperatūra. Gaļai jābūt marķētai un jānodrošina izsekojamība.
Lai uzņēmums vai fiziska persona pārdotu medu, tam sava darbība ir jāreģistrē PVD. Ja darbība tiek reģistrēta kā medus iepakošana un medus produktu ražošana (kods 10.1), tad bišu saimes var nebūt, bet ja reģistrējas kā biškopības produktu primārais ražotājs (kods 10.2), tad noteikti jābūt reģistrētām bišu saimēm LDC un bišu ganāmpulka numurs ir jānorāda PVD uzņēmuma reģistrācijas pieteikumā.
Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos tālākai izplatīšanai ir aizliegta. PVD uzņēmumus, kuri vēlas ražot alkoholiskos dzērienus, tostarp alu un vīnu, reģistrē kā alkoholisko dzērienu ražotājus un tiem savā darbībā jāievēro tādas pašas prasības kā jebkuram citam pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmumam. Pieteikuma veidlapas atrodamas ŠEIT.
Savā saimniecībā audzētos dārzeņus, augļus un ogas vai savvaļā vāktās ogas, augļus, riekstus, sēnes, augus un bērzu un kļavu sulas to ieguvējs drīkst tirgot, nereģistrējoties PVD, ja kalendārajā gadā piegādātais produktu daudzums nepārsniedz noteiktu daudzumu. Prasības un daudzumi redzami ŠEIT.
Savā saimniecībā audzētos dārzeņus, augļus un ogas vai savvaļā vāktās ogas, augļus, riekstus, sēnes, augus un bērzu un kļavu sulas to ieguvējs drīkst tirgot, nereģistrējoties PVD, ja kalendārajā gadā piegādātais produktu daudzums nepārsniedz noteiktu daudzumu. Prasības un daudzumi redzami ŠEIT.
Katrs gadījums skatāms individuāli. Lai saņemtu detalizētu informāciju par marķējumā iekļaujamo informāciju, lūdzu, sazinieties ar mūsu ekspertiem. Pārtikas apriti regulējošie normatīvie akti skatāmi ŠEIT.
Pārtikas alergēnu (vielu vai produktu, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību) saraksts ir atrodams Regulas 1169/2011 2. pielikumā. Ja pārtikas produkts vai ēdiens satur kādu no šajā sarakstā minētajiem alergēniem, tas ir jānorāda pārtikas produkta marķējumā/ ēdienkartē.
Derīguma termiņu nosaka ražotājs. Pārtikas produktus atļauts tirgot līdz to derīguma termiņa beigām (ieskaitot pēdējo derīguma termiņa dienu). Pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, ir izplatīšanai nederīga.
To, cik bieži PVD ierodas pārbaudē, nosaka vairāki faktori. PVD pārbaužu plāns ir balstīts riska analīzē – augstāka riska uzņēmumi tiek pārbaudīti biežāk, zemāka riska – retāk. Vairāk par to, cik bieži PVD dodas pārbaudēs uz saviem uzraudzības objektiem, var uzzināt ŠEIT.
HACCP ir uzņēmuma izstrādāta un ieviesta paškontroles sistēma. Uzņēmumā ir jābūt norīkotai atbildīgajai personai par paškontroles sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu un uzturēšanu. Tai, ja nepieciešams, piesaistot uzņēmuma darbiniekus vai citas kompetentas personas, ir pienākums aktualizēt paškontroles dokumentāciju, veicot visas nepieciešamās izmaiņas. Plašāka informācija pieejama ŠEIT.
Mācību kurss “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” nav nepieciešams, ja iegūta profesionālā kvalifikācija kādā no pārtikas nozares specialitātēm. Ja kvalifikācija iegūta vairāk nekā pirms gada vai arī persona ilgāk nekā trīs gadus nav strādājusi pārtikas apritē, mācību kurss, sākot strādāt, ir jānoklausās. Pārtikas uzņēmuma darbiniekiem bez profesionālās kvalifikācijas pārtikas nozarē kurss jānoklausās, stājoties darbā, un pēc tam reizi trijos gados.
No 2018. gada 24. jūlija personas medicīnisko grāmatiņu aizstāj ģimenes ārsta izsniegts atzinums (forma 027/u) par personas atbilstību veikt darba pienākumus. Lai to saņemtu, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
Ja darbiniekam pārtikas uzņēmumā, piemēram, veikalā vai kafejnīcā, ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku, tam ir jāveic pirmreizēja obligātā veselības pārbaude (OVP). Darba devējs nosaka darbus, kuros jāveic OVP, un apstiprina šo darbu sarakstu. OVP veic pirms stāšanās darbā.
No sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) iegūtus ekstraktus un atvasinātus produktus, kas satur kanabinoīdus, tostarp CBD, nav atļauts laist tirgū kā pārtikas produktu, tā sastāvdaļu vai uztura bagātinātāju.
Latvijā drīkst izplatīt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrētus uztura bagātinātājus (UB). Uzņēmumam, kas ar to nodarbojas, jābūt reģistrētam PVD. Visa informācija par uztura bagātinātāju reģistrāciju, kā arī r izmaiņu veikšanu reģistrētam uztura bagātinātājam pieejama ŠEIT. UB reģistrs pieejams ŠEIT.
Prasības UB ievešanai no trešajām valstīm skatīt ŠEIT. UB, kuri satur dzīvnieku izcelsmes produktus ir papildus prasības.
Ja UB svars nav lielāks par 30 kg, tie paredzēti privātai lietošanai un netiek paredzēti laišanai tirgū, tad tos privātpersona drīkst ievest vai saņemt pa pastu. PVD šādu sūtījumu kontroli neveic.
Ēdināšanas bloka vadītājs, saskaņojot ar iestādes ārstniecības personu vai iestādes vadītāju, izstrādā ēdienkarti. Uztura normas un ēdienkartes veidošanas principi ir noteikti noteikumos. Ēdienkartes ar PVD saskaņotas netiek. Ja nepieciešama papildu konsultācija, sazinieties ar mūsu ekspertiem.