- Putnu gripa H5N1/ H5N8 ir infekcijas slimība, kas ietekmē savvaļas putnus un mājputnus vairākās pasaules daļās.
- Kopš 2006. gada Eiropas Savienībā (ES) ir bijuši daži sporādiski slimības uzliesmojumu gadījumi gan savvaļas putnu, gan mājputnu populācijā, ko līdz šim veiksmīgi ir izdevies ierobežot.
- Gripas H5N1 vīruss sākotnēji tika uzskatīts par dzīvnieku infekcijas slimību un, ka tam būs grūti šķērsot starpsugu robežu starp putniem un cilvēkiem.
- Taču cilvēki, kas bija ciešā saskarē ar dzīviem vai beigtiem inficētiem putniem, galvenokārt piemājas saimniecībās, ar to inficējās.
- ES spēkā ir stingri veterinārie pasākumi ar nolūku novērst vīrusa izplatīšanos no savvaļas putniem uz mājputniem un slimības uzliesmojumu ierobežošana mājputnu vidū.
- Reģionos, kur ir atklāti slimi (inficēti) putni, nosaka pagaidu aizsardzības un uzraudzības zonas. Šajās zonās tiek ierobežota dzīvu putnu pārvietošana, mājputni tiek turēti iekštelpās un rūpīgi uzraudzīti. Tiek noteikti stingri dezinfekcijas pasākumi.
- Kad kādā mājputnu saimniecībā ir slimības uzliesmojums, visi novietnē esošie putni tiek nogalināti un iznicināti. Saimniecībā strādājošajiem darbiniekiem tiek nodrošināti veselības kontroles pasākumi.
- Tiek noteikts pasākumu kopums, lai novērstu inficēto putnu nonākšanu barības ķēdē.
- Der atcerēties, ka mājas apstākļos, rūpīgi gatavojot ēdienu, ir iespējams panākt, ka putna gaļā un olās esošais vīruss tiek iznīcināts.
- Risks, ka sabiedrība varētu inficēties ar H5N1 vīrusu no dzīviem dzīvniekiem vai mājputnu produktiem, ir ļoti zems, un nav vajadzības mainīt pārtikas patēriņa paradumus vai ceļojuma plānus.
Mājputnu produktu patēriņš
- Ja mēs mājputnu izcelsmes produktus – gaļu un olas – iegādājamies ES, varam būt droši par tās nekaitīgumu, jo pastāv stingri pārtikas drošuma un veterinārie pasākumi, kas novērš gaļas un olu produktu saskari ar neveseliem dzīvniekiem pārtikas aprites ķēdē.
- Tirdzniecība no aizsardzības un uzraudzības zonām (kur atklāti inficēti putni) ES dalībvalstu starpā ir atļauta, ievērojot ļoti stingru veterināro uzraudzību un kontroli. Imports no infekcijas skartajām trešajām (ne ES) valstīm ir aizliegts.
- Ja slimības uzliesmojums tiek reģistrēts mājputnu novietnē, visi putni tiek nekavējoties nogalināti un iznīcināti; nekavējoties tiek iznīcināta arī no šiem mājputniem iegūtā gaļa un olas.
- Pat ļoti mazticamā gadījumā, ka vīruss atrodas gaļā vai olās, rūpīga ēdiena pagatavošana iznīcina vīrusu, tāpēc nerada inficēšanās risku.
- Vakcinētu mājputnu gaļa nav kaitīga cilvēka veselībai, jo vakcīnā iekļautais vīruss ir nonāvēts un nespēj vairoties.
Inficēšanās riskam pakļautās grupas
Cilvēkiem, kuri tur putnus, piemēram, vistas, pīles un zosis, savas dzīvesvietas tuvumā, nevajadzētu pārlieku uztraukties par saslimšanas draudiem, taču apzinoties risku, jāievēro:
- PVD instrukcijas un norādījumus, kas attiecas uz nepieciešamību barot un dzirdīt mājputnus iekštelpās, bet ierobežojumu teritorijā - turēt mājputnus iekštelpās;
- informēt PVD, ja pamana neparasti lielu skaitu (vairāk par 5) beigtu savvaļas putnu vai arī ja kāds no viņu putniem saslimst vai nomirst neparastos apstākļos. Tādos gadījumos cilvēkiem pašiem nevajadzētu aiztikt (beigtus vai slimus) putnus;
- higiēnas noteikumus – konkrēti – pēc saskares ar putniem vai putnu izkārnījumiem mazgāt rokas ar ziepēm;
- neļaut saviem bērniem spēlēties ar putniem un iemācīt, ka gadījumā, ja viņi pamana slimus vai beigtus dzīvniekus, par to noteikti jāpastāsta pieaugušiem;
- pārliecināties, ka bērni ievēro personīgo higiēnu;
- nekad nekaut un neēst slimus vai mirstošus putnus, jo šādā gadījumā inficēšanās risks var būt daudz lielāks;
- ka stingrāki piesardzības pasākumi jāievēro putnu kopējiem (kuri regulāri saskaras ar mājputniem), arī veterinārārstiem, medniekiem, putnu pētniekiem (kuri regulāri ir saskarē ar savvaļas putniem).
ECDC ir izveidojis precīzus norādījumus par riskam pakļauto cilvēku aizsardzību, kā arī to cilvēku aizsardzību, kuri dzīvo vai ceļo uz reģioniem, kur atklāti inficēti putni. Nacionālās atbildīgās iestādes var sniegt padomus, ja radušies jautājumi.
Citi sabiedrības locekļi
- Ir mazticams, ka plašāka sabiedrība varētu nonākt saskarē ar inficētiem putniem. Taču, ir jāievēro atsevišķi piesardzības pasākumi:
- neaiztikt slimus vai beigtus savvaļas putnus vai mājputnus;
- informēt vietējās PVD teritoriālās struktūrvienības, ja atrodat aizdomīgus, slimus putnus vai vienuviet uzietus daudz beigtus putnus;
- ievērot personīgo higiēnu, t.i., pēc saskares ar putniem vai to mēsliem vienmēr mazgāt rokas ar ziepēm.
- Ja ir putnu gripas uzliesmojums:
- PVD var ieviest pagaidu ierobežojumus attiecībā uz mājputnu pārvietošanu un liegt piekļuvi noteiktām vietām. Ir svarīgi, lai jūs ievērotu PVD noteiktās instrukcijas, jo tās ir paredzētas vīrusa izplatības apturēšanai;
- Slimības ierobežojumu teritorijā mājas kaķus vajadzētu turēt iekštelpās, lai novērstu to saskari ar inficētajiem savvaļas putniem vai to mēsliem; kā arī, lai nepieļautu mājdzīvnieku inficēšanos vai vīrusa tālāku izplatīšanu.
Ceļošana
- Ja ceļojat uz ES valsti, kur ir atklāta putnu gripa vai ārpus ES robežām, un netiek plānoti mājputnu novietnes vai putnu tirgu apmeklējumi, inficēšanās risks ir neliels vai tāda nav vispār.
Cilvēku gripas pandēmija
- Pašlaik tiek uzskatīts, ka putnu gripas (H5N1) vīruss, nav uzskatāms par vīrusu, kas būtu labi pielāgojies cilvēka organismam (lai gan var tikt nodots no inficēta dzīvnieka cilvēkam). Transmisijas ceļš no cilvēka uz cilvēku ir uzskatāms par reti sastopamu.
- Tomēr vienmēr pastāv iespēja, ka putnu gripas H5N1 vīruss varētu mainīties jaunā vīrusā, kas ir vairāk pielāgojies cilvēka organismam un potenciāli varētu radīt jaunu pandēmijas celmu.
- Tādēļ ir nepieciešama rūpīga un pastāvīga putnu gripas H5N1 vīrusa, kā arī citu dzīvnieku vidū cirkulējošu gripas vīrusu novērošana.
- Putnu gripas H5N1 vīruss nav saistīts ar H1N1 vīrusu, kas izraisīja 2009. gada cilvēku gripas pandēmiju. Tomēr gripas vīrusi ir neparedzami. Tie var savstarpēji mijiedarboties un radīt virulentākus un cilvēka organismam labāk pielāgotus vīrusus.
- H5N1 vīrusa parādīšanās putnu un cilvēku vidū un H1N1 gripas pandēmija ir apliecinājusi, ka, lai efektīvi reaģētu uz gripas draudiem, pati svarīgākā ir ārstu un veterinārārstu kompetence un gatavība sadarboties.