Pētījumi

Zinātniskais pētījums “Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros”
 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) 2010.gadā uzsāka zinātnisku pētījumu, lai ik gadu novērtētu lauksaimnieciskās darbības izraisītā difūzā un punktveida piesārņojuma ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu piesārņojuma. Difūzais ūdens piesārņojums ir telpiski izkliedētas augu barības vielu noplūdes, piemēram, notece no meliorācijas sistēmu drenu kolektoriem un virszemes notece, savukārt punktveida piesārņojums ir telpā koncentrētas noplūdes, piemēram, kanalizācija vai noplūdes no lielo lopkopības fermu teritorijām.
 

Zinātniskā pētījuma ietvaros tiek īstenots gruntsūdeņu un upju noteces kvalitātes monitorings īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs. Pētījuma mērķu sasniegšanai Latvijā ir izveidots lauksaimniecības noteču monitoringa staciju un posteņu tīkls un ik gadu tiek veikti šādi uzdevumi:
 

1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avotu lomu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā.

1.1. Monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus 2 izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

1.2. Monitoringa izpilde nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu sastāvu 11 urbumos 3 monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi kvartālā;

1.3. Trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas ĪJT platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures/pašattīrīšanās procesus, kuri nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijām (N un P savienojumi) 8 vietās ĪJT upju baseinos – ūdens paraugi ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrāciju izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajās mitrzemēs.

Apskatīt informāciju par šo projektu iespējams ŠEIT.

 

Zinātniskais pētījums “Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju, kā arī CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos) robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.”

 

Latvijas Lauksaimniecības universitātes īstenotā pētījuma ietvaros 2019.gadā plānots veikt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšanu un MACC koncepcijas pielietojuma paplašināšanu.

Robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) koncepcijas pielietojuma paplašināšana ietver uzdevumu MACC pielāgošanai un izmaksu efektivitātes novērtēšanai amonjaka emisijas samazinošiem pasākumiem.

Vienlaikus plānots veikt SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu izvērtējumu pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos. Izvērtējums ietvers pasākumu ietekmes novērtēšanai nepieciešamo un šobrīd pieejamo, aprēķinos izmantoto darbības datu, parametru, pieņēmumu un emisijas faktoru analīzi, kā arī efektīvākai pasākumu ietekmes ietveršanai nepieciešamo uzlabojumu identifikāciju.

 

ZM tīmekļa vietnē ir pieejami šādi materiāli: