Gaisa kvalitātes aizsardzība

Lauksaimnieciskā darbība rada arī gaisu piesārņojošo vielu emisijas gaisā. Amonjaka emisijas galvenais cēlonis ir lauksaimnieciskā darbība.

 

Avots: Latvia’s Informative Inventory report 1990 – 2016.

 

2016.gadā 86% (13,97 kt) no amonjaka emisijas veidoja lauksaimnieciskā darbība – 51% minerālmēslu un organiskā mēslojuma lietošana un 49% kūtsmēslu apsaimniekošana.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra direktīvā Nr.2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (NEC direktīva) Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības laika periodam no 2019.-2030.gadam. To īstenošanai ES dalībvalstīm noteikts izstrādāt gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas, kurās tiks iekļauti amonjaka emisijas samazinoši pasākumi, kas no 2019.-2030.gadam piemērojami lauksaimniecības nozarei dzīvnieku ēdināšanā, kūtsmēslu izkliedēšanā, kūtsmēslu uzglabāšanā, dzīvnieku novietņu sistēmās, kā arī pasākumi amonjaka emisijas ierobežošanai no minerālmēslu lietošanas.

 

Aprēķinātās amonjaka emisijas prognozes Latvijā pa sektoriem bez papildus pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. – 2030.gads.

 

Avots: Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030.gadam.

 

Latvijai noteiktais mērķis ir samazināt amonjaka emisiju par 1% zem 2005.gada amonjaka emisijas līmeņa uz 2020.gadu un uz 2030.gadu. Pie esošās emisiju prognozes amonjaka emisija pārsniedz noteikto valsts mērķi 2020. gadam par 13,4% un 2030. gadam par 19,6%. Līdz ar to Latvijai gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā nepieciešams noteikt papildus pasākumus NEC direktīvā noteiktā amonjaka emisijas samazināšanas mērķa sasniegšanai.

 

Kādēļ ir jāsamazina amonjaka emisija?

Amonjaka emisija veicina skābo lietu veidošanos un eitrofikāciju, kas var radīt izmaiņas augsnes un ūdens kvalitātē. Skābajiem lietiem var būt ievērojama negatīva ietekme uz ūdens ekosistēmām upēs un ezeros, mežiem, kultūraugiem un citu veģetāciju. Eitrofikācija izraisa ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, samazinot bioloģisko daudzveidību tajās, izmaiņas sugu sastāvā un dominancē un radot toksisku vidi. Īpaši aktuāla šī problēma ir Baltijas jūrā, kur eitrofikācijas process traucē nodrošināt labu jūras vides stāvokli. 

 

Lauksaimnieciskās darbības izraisīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju (Amonjaks (NH3) un metāns (CH4)) ietekme uz cilvēka veselību

 

Avots: Eiropas Vides aģentūra (EEA). 

 

Amonjaka emisija arī kā sekundārs sīko (PM2,5) daļiņu emisijas prekursors, izraisa sīko daļiņu (PM2,5) aerosolu veidošanos atmosfērā. Sīkās daļiņas (PM2,5) ir būtiska gaisu piesārņojoša viela, ņemot vērā to kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, līdz ar to amonjaka emisija ir netieši saistīta ar šiem negatīvajiem efektiem uz cilvēka veselību (Eiropas Vides aģentūra: Emissions of primary particles and secondary particulate precursors). Sīko daļiņu (PM2,5) emisijas var radīt smadzeņu attīstības, nervu sistēmas traucējumus, elpošanas orgānu slimības, kardiovaskulārās un reproduktīvās sistēmas traucējumus.

 

Eiropas Vides aģentūra (Eiropas Vides Aģentūras ziņojums No 12/2018 “Air Quality in Europe -2018 Report”, ISSN 1977-8449, https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2018) ir novērtējusi, ka Latvijā 2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir radījis 1600 priekšlaicīgas nāves gadījumus un izraisījis arī 17 600 zaudētos dzīves gadus.

 

Ko lauksaimnieki var darīt, lai samazinātu amonjaka emisiju?

ANO EEK 2014.gada Pamatkodeksā par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju ierobežošanai ir ietverti galvenie amonjaka emisijas ierobežojošie pasākumi, kuri ir piemērojami gan lopkopībā, gan augkopībā – tie ir aplūkojami ŠEIT.

2019.gadā, atbilstoši NEC direktīvas prasībām, plānots izstrādāt Labas lauksaimniecības prakses nosacījumus amonjaka emisijas samazināšanai, kuros tiks sniegti praktiski ieteikumi lauksaimniekiem amonjaka emisijas samazināšanai.